Dili – Loron Kuarta-feira 05 fulan-marsu 2025
Sua Exelénsia Ministra Edukasaun Dulce de Jesus Soares, hala’o sorumutu ho Reprezentante Espesiál Sekretáriu Jerál UNO, Sra. Najat Maalla. Objetivu hosi vizita ne’e mak atu fahe serbisu ne’ebé Ministériu Edukasaun halo ona relasiona ho violénsia hasoru labarik iha setór edukasaun.
Sua Exelénsia Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares, aprezenta kona-ba asuntu haat ne’ebé liga ho violénsia hasoru labarik iha edukasaun, mak hanesan: violénsia hanesan maneira dixiplinár hasoru labarik, abusu seksuál iha eskola, violénsia entre labarik no hosi labarik, no ikus mak violénsia iha uma no ninia ligasaun ho eskola.
Excelénsia Ministra fahe mós kontestu Timór nian kona-ba asuntu direitu labarik ,maske konseitu ne’e foun iha Timor-Leste nia kontestu, ho esperiénsia serbisu ho UNICEF, komprende ninia aspetu negativu sira bainhira iha violénsia hasoru labarik sira. No Ministériu Edukasaun rekoñese katak maski bandu ona, dalabaraik eskola sira sei uza kastigu korporál ka fíziku nu’udar métodu dixiplinár nafatin. Ida-ne’e mak faktu katak iha sosiedade, violensia ne’e sai norma sosiál no ita hotu moris iha kultura ne’ebé ema barak uza violénsia ka kastigu fíziku hasoru labarik – iha uma no mós iha eskola.
Ministra ne’e hatutan katak atu muda pensamentu komún ida-ne’e, Ministériu Edukasaun kontinua halo esforsu ho intervensaun oin-oin atu responde ba violénsia hasoru labarik, hanesan hatuur lei sira direitu labarik nian, fó formasaun beibeik ba manorin sira foka ba protesaun labarik no dixiplina pozitivu, no asegura konteúdu kurrikulár promove komunikasaun no maneira moris ne’ebé la-violentu. Atu hetan rezultadu di’ak, Ministériu serbisu besik ho parseiru dezenvolvimentu sira iha área formasaun no akompañamentu ba manorin iha eskola sira. Kona-ba abuzu seksuál, Ministériu Edukasaun halo ona koordenasaun no serbisu hamutuk ho instutiusaun públiku sira hanesan formasaun konjuntu ho Komisaun Funsaun Públiku, koordenasaun ho PNTL, Prokuradór Jerál, no Komisaun Protesaun ba Labarik. Ministériu mós halo sensibilizasaun hodi buka hasa’e koñesimentu públiku kona-ba abuzu sexsuál.
Hatán ba ida-ne’e, Sra. Najat Maalla hatete katak Ministériu Edukasaun hahú ho hakat ne’ebé loos iha diresaun ne’ebé pozitivu atu responde no elimina violénsia hasoru labarik iha kontestu edukasaun. Maibé Sra. Maalla hatutan tan katak TENKE hametin mós liña koordenasaun iha nivel aas no mós iha nivel tékniku. Timor-Leste nia polítika-na’in sira, dezisaun-na’in, Asosiasaun Inan-Aman, lider eskola no komunidade presiza serbisu hamutuk. Ministériu Edukasaun mesak la bele rezolve asuntu sira kontra direitu labarik nian ne’e. Nota katak violénsia ne’e hanesan siklu ida-ne’ebé ita tenke hakotu, no atubele hakotu, presiza duni serbisu hamutuk. Sra Maalla mós aumenta katak sistema judisiál la’o di’ak iha Timor-Leste maibé ninia implementasaun sei fraku-atu elimina violénsia hasoru labarik, ema hotu tenke rekoñese importánsia katak asuntu violénsia hasoru labarik ne’e mak ajenda nasionál nian ida. Primeiru-ministru no Ministru sira hotu tenke forte, tanba normaliza violénsia hasoru labarik mak risku boot liu ne’ebé nasaun Timor-Leste enfrenta, nune’e tenke hapara.
Ministra Edukasaun hatete katak, violénsia hasoru labarik iha edukasaun mak asuntu kompleksu ida. Maske esforsu hotu halo ona maibé ninia kompleksidade sei iha- atu hamenus ida-ne’e presiza iha linã koordenasaun di’ak ho parte relevante hotu no planu advokasia ida-ne’ebé forte.
Ikus Exelénsia Ministra Edukasaun husu apoiu hosi SRCG, atu rai hela mensajen liuhosi (áudiu-vizuál) kona-ba violénsia hasoru labarik, nune’e Ministéru Edukasaun bele inklui mós iha planu hodi halo advokasia iha nivel aas no mós tékniku.
#MédiaME