Dili, 13 Novembru 2025
Ministériu Edukasaun, hamutuk ho Ministériu Solidaridade Sosiál no Inkluzaun, Sekretária Estadu Igualidade no parseiru halo lansamentu ba estratejia programa prevensaun no protesaun ba violénsia bazeia ba jéneru, iha Salaun Ian Martin INFORDEPE, Matadoru.
Sua Exelénsia Ministra Edukasaun, Dra. Dulce de Jesus Soares, hateten, Ministériu Edukasaun iha koordenasaun no kooperasaun ho Ministériu Solidaridade Sosiál no Inkluzaun, Ministériu Saúde, Ministériu Ensinu Superiór, Sekretária Estadu Igualidade, halo lansamentu ba estratejia programa prevensaun no protesaun ba violénsia bazeia ba jéneru iha eskola, hanesan kontinuasaun husi implementasaun planu asaun nasionál violénsia bazeia ba jéneru ne’ebé mak lansa tiha ona.
“Ne’e la’os programa foun, maibé hanesan esforsu ida atu kontinua reforsa hodi fó formasaun ba profesór sira, diretór eskola, adjuntu, superintendete, inpetór no mentór sira, nune’e ema hotuhotu bele servisu hamutuk hodi garante no kombate atu bele proteje labarik sira husi asaun violénsia bazeia ba jéneru”, dehan S. E. Ministra Edukasaun.
Governante ne’e hatutan, Programa ida ne’e, sai hanesan komitmentu governu konstitusionál da-9 nian, atu kontinua reforsa no kombate violénsia bazeia ba jéneru iha eskola sira. Tuir planu, sei involve profesór hamutuk 14 mil husi eskola sira iha territóriu laran tomak.

Iha fatin hanesan, Sua Exelénsia Ministra Solidaridade Sosiál no Inkluzaun, Sr. Verónica das Dores, hateten, liuhusi lansamentu estratejia ida ne’e, tenki halo komitmentu ba-an rasik atu hanorin hodi lori jerasaun foun sira ne’e ba determina sira-nia futuru ho di’ak no seguru.
“Husu ba profesór sira tenki hanorin ho domin ho fuan, labele ho violénsia, atu labele hamonu estudante sira-nia mentalidade hodi prejudika fali ba iha sira-nia futuru”, dehan S. E. MSSI
Aleinde ne’e, Sua Exelénsia Sekretária Estadu Igualidade, Sra. Elvina Sousa Carvalho, hateten, onra boot mai hamutuk ho Ministériu Edukasaun atu halo lansamentu ba estratejia hodi reforsa kapasidade sistema edukasaun hodi proteje labarik no juventude sira no prevensaun violénsia bazeia ba jéneru iha Timor-Leste.
“Ita presiza fó apresiasaun ba esforsu ne’ebé mak Ministériu Edukasaun halo, la’os ba iha lansamentu estratejia atu reforsa kapasidade sistema edukasaun nia de’it, maibé mós iha esforsu lubuk ida ne’ebé mak Ministériu Edukasaun halo, atu bele kontribui ba prevensaun violénsia bazeia ba jéneru iha área edukasaun”, dehan, S. E. Sekretária Estadu.
Governante ne’e hatutan, nafatin fó apoiu ba inisiativa di’ak husi Ministériu Edukasaun hodi kontribui ba realizasaun estratejia ne’e, hanesan marka passu importante hodi tau hamutuk esforsu koletivu atu harii sosiedade ida ne’ebé seguru inkluzivu no respeita malu.
#MédiaME