๐บ๐๐ ๐ฌ๐๐๐รฉ๐๐๐๐ ๐ด๐๐๐๐๐๐๐ ๐ฌ๐ ๐๐๐๐๐๐๐, ๐ซ๐๐. ๐ซ๐๐๐๐ ๐ ๐ ๐ฑ๐๐๐๐ ๐บ๐๐๐๐๐, ๐๐๐๐๐๐๐ ๐๐ ๐ท๐๐๐๐๐ ๐๐๐๐ ๐ฒ๐๐๐๐๐๐๐ ๐ญ๐๐๐๐๐๐ ๐ทรบ๐๐๐๐๐, ๐บ๐. ๐จ๐๐๐๐๐๐๐๐ ๐ณ๐๐รช๐๐๐๐ ๐ ๐ ๐ซ๐๐๐ ๐๐ ๐ท๐๐๐๐๐ ๐๐๐๐ ๐ฐ๐ต๐ญ๐ถ๐น๐ซ๐ฌ๐ท๐ฌ, ๐บ๐. ๐ซ๐๐๐๐๐๐๐ ๐ด๐๐๐๐๐๐, ๐๐๐๐ ๐๐๐๐๐๐๐๐ ๐๐๐๐๐รก๐ ๐๐๐๐ ๐ฐ๐ฐ๐ฐ ๐๐ ๐๐๐๐๐๐๐๐๐ ๐๐๐๐๐๐๐๐รณ๐๐๐ ๐๐ ๐๐๐๐๐๐๐ ๐๐๐๐๐๐๐ ๐๐โ๐๐ 187, ๐๐๐๐๐๐๐ ๐๐๐๐๐๐๐ ๐๐โ๐๐ ๐๐ ๐ฌ๐๐๐๐๐ ๐ฉรก๐๐๐๐ ๐๐๐๐ ๐ฉ๐๐๐๐ ๐ฒ๐๐๐ ๐๐ ๐๐๐ ๐๐ ๐๐๐๐๐๐รณ๐๐๐ ๐ป๐๐๐๐-๐ณ๐๐๐๐ ๐๐๐๐๐. ๐บ๐๐๐๐รณ๐๐๐ ๐๐๐๐๐๐๐๐ ๐๐โ๐ ๐๐๐๐โ๐ ๐๐๐ ๐บ๐๐๐๐๐ ๐ฐ๐๐ ๐ด๐๐๐๐๐ ๐ฐ๐ต๐ญ๐ถ๐น๐ซ๐ฌ๐ท๐ฌ.
Iha diskursu, Sua Exelรฉnsia Ministra Edukasaun, Dra. Dulce de Jesus Soares, hateten, ho haksolok ohin hasoru malu ho imi ohin dadeer iha INFORDEPE, hodi hala'o abertura ofisiรกl ba faze III husi Kursu Formasaun Edukasaun nian, ne'ebรฉ ohin simu profesรณr foun sira husi Edukasaun Bazika husi munisรญpiu hotu iha Timor-Leste tomak. Kursu ida-ne'e reflete kompromisu ida husi Ministeriu Edukasaun ba futuru Timor-Leste nian, tanba prepara profesรณr sira ba servisu foun ida, liuliu implementasaun polรญtika estratรฉjika Ministeriu Edukasaun nian, ne'ebรฉ inklui iha Programa Governu Konstitusionรกl da-9 nian, ne'ebรฉ tau profesรณr sira iha sentru prioridade sira husi Governasaun.
โKursu Formasaun ba Edukasaun ne'e dezeรฑa atu prepara ita-boot sira sai profisionรกl, importante no fundamentรกl liu hotu: atu eduka ita-nia oan sira iha tinan primeiru no desizivu liu hosi sira-nia aprendizajen - siklu primeiru no segundu edukasaun bรกziku. Ho ita-boot sira-nia inovasaun, dedikasaun no komitmentu, ami fiar katak ita la'os de'it atu fรณ ba sira abilidade esensiรกl atu lee, hakerek no nรบmeru, maibรฉ mรณs abilidade sosiu-emosionรกl ne'ebรฉ presiza atu hasa'e sira-nia abilidade atu hanoin krรญtiku no sai ema ne'ebรฉ nakonu ho respeitu metin no kriativuโ,dehan S. E. Ministra.
Governante neโe hatutan, Governu Konstitusionรกl da-9 estabelese nu'udar prioridade ida atu investe iha edukasaun ho kualidade no asegura katak Timor-oan sira iha asesu ba oportunidade aprendizajen ne'ebรฉ sira prepara hela ba dezafiu sira iha sรฉkulu 21. Hametin formasaun profisionรกl no kontinua sai hanesan profesรณr no pilรกr ida husi vizaun ida-ne'e. No ho profesรณr sira ne'ebรฉ prepara didi'ak katak ita bele konsolida sistema edukasaun ida-ne'ebรฉ inkluzivu no ekuitativu hodi promove dezenvolvimentu umanu no sosiรกl Timor-Leste nian.

Iha fatin hanesan, Sua Exelรฉnsia Prezidente Komisaun Funsaun Pรบblika, Sr. Agostinho Letรชncio de Deus, hateten, iha formasaun neโe importante tebes, tanba laโos haree deโit ba iha pedagojia matรฉria ka disiplina, maibรฉ sei iha mรณs formasaun karatรฉr hamutuk ho PNTL sira, tanba profesรณr laโos deโit formadรณr, maibรฉ edukadรณr mรณs.
โHusi formasaun inisiรกl ida neโe. Sai hanesan baze importante ida ba sira-nia progresaun promosaun aban-bainruaโ, dehan S. E. Prezidente CFP.
Aleinde neโe, Prezidente INFORDEPE, Sr. Domingos Martins, hateten, kursu ne'ebรฉ ohin hahรบ atu mantein ninia estrutura pedagojika ne'ebรฉ metin, organiza iha kurrรญkulu lejizlativu lima, pedagojia, Teknolojia Informasaun no Komunikasaun ba manorin sira, hodi asegura balansu entre tรฉkniku no dimensaun รฉtika iha misaun nobre.
โAleinde modulu lima ne'e, ha'u kontente atu anunsia katak imi hotu mรณs sei partisipa iha forma espesiรกl ida, hanaran "Orden Unidaโ ne'ebรฉ instrutรณr sira husi Polisia Nasional Timor-Leste. Importante atu prรกtika no dixiplinรกr ho objetivu atu hametin karakter no hametin valรณr sira ne'ebรฉ esensiรกl ba ezersรญsiu edukasaun no moris iha komunidade: disiplina individuรกl, asuntu grupu, armonia iha konvivรฉnsia, kooperasaun, respeitu ba malu no kapasidade atu atua ho organizasaun no responsabilidade iha kualkรฉr kazuโ, dehan Prezidente INFORDEPE.
Prezidente INFORDEPE, hatutan, kursu ida-ne'e hanesan investimentu tรฉkniku, edukativu no umanu kompletu, tanba nu'udar profesรณr la'รณs de'it atu kontrola konteรบdu sientรญfika no pedagรณjiku, maibรฉ mรณs atu fรณ inspirasaun ba hahalok, haburas valรณr no prepara sidadaun sira atu moris iha sosiedade ho respeitu, solidariedade no sentidu responsabilidade.
#MรฉdiaME