Atividade

๐™ˆ๐™„๐™‰๐™„๐™Ž๐™ร‰๐™๐™„๐™ ๐™€๐˜ฟ๐™๐™†๐˜ผ๐™Ž๐˜ผ๐™๐™‰ ๐™ƒ๐˜ผ๐™‡๐™Š ๐™’๐™Š๐™๐™†๐™Ž๐™ƒ๐™Š๐™‹ ๐˜ฝ๐˜ผ ๐™…๐™Š๐™๐™‰๐˜ผ๐™‡๐™„๐™Ž๐™๐˜ผ ๐™Ž๐™„๐™๐˜ผ ๐˜ผ๐™๐™ ๐™€๐™Ž๐™‹๐™‡๐™„๐™†๐˜ผ ๐™€๐™‰๐™†๐™๐˜ผ๐˜ฟ๐™๐˜ผ๐™ˆ๐™€๐™‰๐™๐™ ๐™…๐™๐™ร๐˜ฟ๐™„๐™†๐™ ๐™„๐™ƒ๐˜ผ ร๐™๐™€๐˜ผ ๐™€๐˜ฟ๐™๐™†๐˜ผ๐™Ž๐˜ผ๐™๐™‰

๐™ˆ๐™„๐™‰๐™„๐™Ž๐™ร‰๐™๐™„๐™ ๐™€๐˜ฟ๐™๐™†๐˜ผ๐™Ž๐˜ผ๐™๐™‰ ๐™ƒ๐˜ผ๐™‡๐™Š ๐™’๐™Š๐™๐™†๐™Ž๐™ƒ๐™Š๐™‹ ๐˜ฝ๐˜ผ ๐™…๐™Š๐™๐™‰๐˜ผ๐™‡๐™„๐™Ž๐™๐˜ผ ๐™Ž๐™„๐™๐˜ผ ๐˜ผ๐™๐™ ๐™€๐™Ž๐™‹๐™‡๐™„๐™†๐˜ผ ๐™€๐™‰๐™†๐™๐˜ผ๐˜ฟ๐™๐˜ผ๐™ˆ๐™€๐™‰๐™๐™ ๐™…๐™๐™ร๐˜ฟ๐™„๐™†๐™ ๐™„๐™ƒ๐˜ผ ร๐™๐™€๐˜ผ ๐™€๐˜ฟ๐™๐™†๐˜ผ๐™Ž๐˜ผ๐™๐™‰

Dรญli, 9 de Maiu 2025 โ€“ Ministรฉriu Edukasaun halo seminรกriu ida ba jornalista sira iha loron 9 de Maiu atu partilha informasaun relevante kona-ba sistema edukasaun no enkuadramentu jurรญdiku neโ€™ebรฉ sustenta prosesu edukativu iha Timor-Leste.

Workshop neโ€™e envolve jornalista sira husi mรฉdia oin-oin, inklui televizaun, rรกdiu no jornรกl, ho objetivu atu fรณ esplikasaun klaru kona-ba estrutura sistema edukasaun, kuadru pesoรกl eskola sira, rejime karreira dosente no prosedimentu rekrutamentu liuhosi Bolsa Kandidatu.

Diretรณr Relasaun Pรบblika no Protokolu Ministรฉriu Edukasaun, Sr. Olandino Godinho Serqueira, hateten, katak workshop neโ€™e importante tebes ba jornalista sira atu kompriende legalidade no prosedimentu iha รกrea edukasaun, hodi bele realiza serbisu jornalรญstiku neโ€™ebรฉ bazeia ba informasaun neโ€™ebรฉ los.

"Ita fรณ oportunidade ba jornalista sira atu husu klarifikasaun kona-ba kestaun neโ€™ebรฉ duni mosu dala barak iha notรญsia sira," dehan Sr. Olandino.

Entre asuntu relevante sira workshop nian fรณ รฉnfaze ba idade ba tama eskola, falta profesรณr, no kolokasaun liuhosi Bolsa Kandidatu. Tuir Lei Baze Edukasaun, labarik bele tama iha ensinu bรกziku bainhira kompleta tinan 6 molok hahรบ tinan eskola. Ministรฉriu hateten katak eskola sira agora hetan informasaun klaru no manuรกl atu halo matrรญkula tuir kuadru legรกl.

ย 

Fasilitadora workshop nian, jurista Dra. Bรกrbara Oliveira, fรณ klarifikasaun kona-ba kuadru pesoรกl mak determina profesรณr hira mak eskola ida presiza, depende ba nรญvel ensinu, kurrรญkulu, karga orรกria, nรบmeru estudante no turma. Tinan 2024 Ministรฉriu aprova ona kuadru pesoรกl ba eskola ensinu bรกziku no prรฉ-eskola pรบbliku.

โ€œSira neโ€™ebรฉ iha lista neโ€™e sei kolokadu bazeia ba mรฉritu, no presiza hein xamada bainhira iha vaga. Iha 2024 halo ona Bolsa ba Prรฉ-Eskola no Siklu 3, no agora sei iha hela kandidatu ba Siklu 1 no 2โ€, dehan Fasilitadora.

Despaxu Ministeriรกl Nรบ. 05/2025 de 13 de fevereiru rejista 1.259 kandidatu iha Bolsa, inklui feto 766. Iha fulan Maiu neโ€™e, Ministรฉriu espera halo xamada ba 150 resin atu taka vaga hosi dosente neโ€™ebรฉ reforma no mate. Iha 2026, Ministรฉriu iha esperansa katak sei xama kandidatu hotu iha Bolsa atuรกl.

Workshop refere partisipa hosi instituisaun mรฉdia sira hamtuk 13, inklui jornalista 26 (feto 12), no funsionรกriu tรฉkniku sira hosi rekursu umanu, protokolu, mรฉdia no jurรญdiku.

#MรฉdiaME