Atividade

ME LA HAPARA PROFESÓR KONTRATADU SIRA, MAIBÉ SEI HALO ESFORSU HODI VALORIZA BAZEIA BA DEKRETU-LEI N⁰. 31/2023, 31 MAIU

ME LA HAPARA PROFESÓR KONTRATADU SIRA, MAIBÉ SEI HALO ESFORSU HODI VALORIZA BAZEIA BA DEKRETU-LEI N⁰. 31/2023, 31 MAIU
Díli, 19/09/2023 - Ministériu Edukasaun hala’o komunikadu imprensa hodi hatán ba preokupasaun husi profesór no profesora kontratadu sira. Komunikadu imprensa ne’e realiza iha salaun Konferénsia Ministériu Edukasaun, Vila-Verde, Dili, no fó sai husi Sekretáriu Estadu Ensinu Sekundáriu Jerál no Ensinu Tékniku Vokasionál Sr. Domingos Lopes Lemos kona-ba preokupasaun hirak ne’e, no akompaña husi Xefe Gabinete Ministra Edukasaun Sra. Paula F. Corte Real Araújo, Xefe Gabinete Sekretáriu Estadu ESJESTV Sr. Napoleão de A. S Lima, Diretora Jerál Administrasaun no Finansa Sra. Cecília Maria de Assis Belo no asesór sira.
Iha Komunikadu Imprensa ne’e Sekretáriu Estadu, Sr. Domingos Lopes Lemos hateten, Ministériu Edukasaun la hapara profesór no profesora sira nia kontratu, maibé sei halo esforsu hodi valoriza sira bazeia ba “Dekretu-Lei, n⁰. 31/2023 de 31 de Maio, artigu 11” kona-ba ingresu espesiál. Espesialmente ingresu iha kategoria profisionál ba profesór no profesora sira ho grau C mak indivídu sira ne’ebé priénxe kondisaun kumulativu sira.
“Pontu dahuluk; serbisu ona nu’udar kontratadu husi departamentu governamentál responsavél ba iha área ensinu ho eskluzivu iha nível superiór hodi hala’o funsaun hanorin iha estabelesimentu edukasaun ka ensinu iha tinan 2023.
Pontu daruak; iha ona grau akadémiku baxareladu iha edukasun iha tinan 2022 husi Universidade Nasionál Timor-Lorosa’e iha ámbitu parseria ho INFORDEPE ka iha abilitasaun akadémika mínima ba ingresu iha dosénsia ne’ebé ho prova diploma universitáriu rekoñesidu.
Pontu datoluk; iha avaliasaun ikus serbisu nian, mínimu ho klasifikasaun “BOM” ne’ebé rejista iha SIGAP iha tinan 2022”, dehan Sekretáriu Estadu ESJESTV.
Governante ne’e hatutan, Ministériu Edukasaun oras ne’e daudaun iha prosesu preparasaun ba kuadru pesoál rejime karreira dosente, tanba ne’e ba profesór hotu bele hola parte iha bolsa kandidadu nian hodi bele prienxe kuadru pesoál ba eskola hotu iha munisípiu tomak.
“Dalan laiha atu blokeia ezame nasionál, tanba blokeia ezame nasionál ne’e krime. Estrutura eskola to’o iha baze, husi diretór eskola no estrutura tomak iha ne’ebá, durante tinan barak ona sira la’o normal. La’ós tanba de’it profesór no profesora na’in hira nia saláriu la simu mak atu blokeia fali ezame nasionál ne’e, dalan la iha.” dehan Sekretáriu Estadu ESJESTV hafoin rona deklaraun husi profesór no profesora kontratadu sira.
Sekretáriu Estadu ESJESTV hatutan, Ministériu Edukasaun fiar katak ezame nasionál iha loron 16 Outubru sei la’o normál no sei la blokeia ezame nasionál. Karik blokeia diretór eskola toma responsabilidade kedas ba asuntu ne’e, tanba ne’e krime.
Dadus husi profesór no profesora kontratadu sira hamutuk 1,499, balun la prienxe kritériu. Ho razaun ne’e katak balun kontratu iha ministériu seluk, balun kontratu hela iha programa ekivalénsia, balun kartaun eleitorál dupla, konta bankária la iha no balun mós sidadaun estranjeiru. Nune’e Ministériu Edukasaun halo hela ezersísiu bo’ot ida hodi buka solusaun atu hatán ba preokupasaun profesór no profesora kontratadu hamutuk na’in 1,388 ba tempu badak.