Atividade

ESG Fernando Lasama de Araújo Laiha Fasilidade Eskola

Estudante Eskola Sekundáriu Jerál (ESG) Fernando Lasama de Araújo Ainaro Villa, infrenta fasilidade hanesan sala de aulas, kadeira, meza, biblioteka no mós material sira seluk, nune’e difikulta prosesu aprendisajen loron-loron.

“Ha’u hanesan estudante senti triste tebes tanba menus fasilidade meza kadeira sala de aula  bibloteka inklui odamatan eskola nian no seluk seluk tan,” dehan Eudozia Lourdes de Araújo ba jornalista lafaek news, kinta, (4/03/2021).

Nia hatutan, fasilidade menus iha Eskola Sekundáriu Jerál (ESG) Fernando Lasama de Araújo Ainaro Villa, difikulta tebes prosesu atividade, tanba kada aula ida númeiru estudante 50, tan ne’e rekomenda mós ba Ministériu Edukasaun Juventude Desportu (MEJD) atu bele fó apoiu.

Iha fatin hanesan diretora Eskola Sekundáriu Jerál (ESG) Fernando de Araújo Ainaru, Ana Maria Perreira, relata estudante sira hasoru problema ne’e tanba númeru estudante kada sala ida kuaze akumula ema 50 no livru la sufisiente, no nia parte hato’o ona proposta ba ministériu relevante maibé to’o agora seidauk resposta.

“Durante ne’e ha’u halo proposta ba ministéiru edukasaun atu bele fo apoio ba ami nia eskola ne’e to’o agora seidauk iha rejultadu ba proposta ne’e,  maibé ha’u husu ba ministéiru edukasaun atu bele hare’e proposta ne’ebé ami hatama,” nia rekomeda.

Entretantu sala de aula iha Eskola Sekundáriu Jerál (ESG) Fernando de Araújo Ainaru hamutuk 14 inklui edifísiu professor, total estudante hamutuk rihun 2, professor permanente na’in 15, kontratadu na’in 12.

Entretantu, iha loron, 9 fulan Jullu tinan 2021, Ministru Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD), DR. Armindo Maia Vizita ona eskola refere no haree kondisaun fíziku eskola no mobiliariu eskola.

Ho vizita Ministru Edukasaun Juventude no Desportu, bele responde preokupasaun estudante no profesor sira ne’ebe durante ne’e halerik ba kondisaun Eskola Sekundáriu Jerál (ESG) Fernando de Araújo Ainaru.

Hafoin vizita, Dr. Armindo Maia hateten, sei tau ba prioridade planu orsamentu tinan 2022, tamba kestaun kondisaun eskola aat no mobiliáriu eskola falta la’os iha eskola ida de’it maibe, eskola sira iha teritóriu laran tomak. (media gab.min-Bosco)

MEJD Deside Reativa Ensinu Aprendisajen Iha Munisipiu Dili No Baucau

Sapiensia. Ministériu Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD), Armindo Maia informa, ofisialmente deside reativa fila fali prosesu ensinu aprendisajen iha munisipiu Dili ho Baucau, maibe munisipiu seluk sei halo fiskalizasaun lakumpri regras maka kontinua suspende.

“Ita hotu hatene suspensaun ensinu apredisazen prezensial durante semana ikus ne’e vigora de’it ba munisípiu Dili ho Baucau. Tamba saida mak ita deside atu reativa fila fali, primeiru ita haree katak insidensia ba taxa infesaun iha timor laran tomak husi munisípiu Dili no Baucau ita haree la iha aumentu signifikativu, Segundu taxa vasina iha Dili laran aumenta ba beibeik, iha Dili laran pursentu 70 ona timor laran tomak kuaze pursentu 40,” dehan Ministeriu Edukasaun Juventude no Desportu(MEJD), Armindo Maia ba jornalista iha Salaun MEJD Vila-Verde kinta-feira, (15/07/2021).

Nia hatutan, reativasaun eskola iha munisípiu rua ne’e nia taxa vasina entre profesores ho funsionariu atinje ona pursentu 70.

“Tan ne’e ita autoriza atu reativa fila fali ba sira ne’ebé seidauk presiza halo preparasaun profesor ho funsionariu sira rame-rame ba tuir lai vasina mak reativa fila fali, no nafatin halo tuir medidas regras protokolu Covid-19 uza maskra no distansia sosial,” nia relata.

Nune’e mós MEJD relata, iha nivel sentral ho munisípiu sira sei halo fiskalizasaun ba eskola sira atu hare’e eskola sira kumpri ka la’e, eskola sira ne’ebe la kumpri suspende lai hodi foti medidas ne’ebé di’ak. (media gab.min. Bosco)

MEJD Despede kandidatu Profesór/a 188 ba Estajiu Pedagójiku iha Manufahi

Manufahi 23 Jullu 2021-Sapiénsia. Ministru Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD), hala’o despedida ba kandidatu profesor no profesora hamutuk na’in 188 ba hala’o estájiu iha eskola Ensinu Baáziku no Eskola Sekundária sira iha Munisípiu Manufahi.

Iha seremónia refere, Ministru apela ba kandidatu sira atu implementa matenek hotu ne’ebé hetan durante partisipa teoria ba estudante sira.  “Ha’u nia liafuan ba imi kandidatu profesór no profesora maka ne’e; imi  rasik mak agora tenke ba kail ikan, durante ne’e imi nia professor/formador sira hanorin Imi oinsa mak atu kaer ikan, kona-ba kee rai, agora ita tun ba kaer ikan, kee rai, iha eskola ka iha fatin ne’ebé mak imi estájiu bá.

Hanesan ohin ha’u hateten katak bai mi sira ne’ebé bai-bain hanorin ona,  laos buat foun, maibé  buka nafatin no hadi’a imi nia aan, hadi’a tuir  buat ne’ebé imi hetan iha prosesu formasaun, ida nee’e laos  jalan tool deit  maibé ita nia vida ne’e nakonu ho dezafiu, problema, hanesan Mestre buka oinsa mak atu resolve  infrenta dezafius sira nee no resolve problema sira ne’e, ohin ha’u hato’o liafuan husi poeta hosi Espahna la iha dalan ne’ebé prepradu mai ita, dala barak ita rasik   mak buka rasik ita nia dalan.

Ha’u deseza ba estudante estájiadu sira hotu, sucesu wa’in ba imi hotu espera katak  imi forsa nafatin, atu hala’o imi nia kna’ar hanesan profesór/a, kandidatu profesór/a iha ne’ebé deit eskola sira rural, balun iha sidade laran espera katak fulan tolu tuir mai imi hotu-hotu bele fila ho kondisaun ne’ebé diak no moras aat labele kona imi.

Ohin dader antes mai iha ne’e ha’u sei ba intrevista iha telvizaun  GMN, pergunta ida nafatin to’o mai ha’u, no  hato’o mensajen profesór/a sira obrigasaun atu ba simu vasina, tanba ita lakohi moras ne’e da’et husi profesór/a sira ba alunu sira, ita iha direitu maibé ita mós iha dever obrigasaun atu kontribui. tanba ne’e mak  iha Dili sirkular ne’ebé mak ha’u fo sai, sirkular inter Ministeriál, eskola sira atu reativa mínimu tenke 50% profesores no funsionáriu  eskola ida tenke vasina,70% tanba Dili agora populasaun de’it atinji besik 70% ona.

Entaun ha’u ejije katak eskola mínimu 70% ne’e ita nia responsabilidade la’os orál de’it, maibé responsabilidade moral ba ita nia alunu sira, ita lakohi moras sira ne’e hadaet fali husi Mestre sira  ba alunu sira,alunu sira merese ita proteje diak la’os ita atu lori sira ba fali rai kuak.

Dala ida tan sucesu wa’in ba imi hotu espera katak fulan tolu ka fulan haat  imi hot-hotu bele remata imi nia estájiu pedagojiku fó rezoltadu  diak no aumesmu tempu mós imi prepara imi nia relatóriu final atu nune’e karik tinan oin mai imi bele hatais ona TOGA.

Programa Merenda Eskolar no Reativa Eskola, WFP apoiu Material hamutuk Rihun 17.456 Ba MEJD

 

Dili 29 Jullu 2021, Sapiénsia—Parseiru Dezenvolvimentu World Food Programme (WFP) iha Timor-Leste entrega material hamutuk rihun 17,456 ba Ministériu Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD) hodi mellora labarik sira nia saúde.

Diretór WFP Dageng Liu hateten, material 17,456 ne’ebé mak WFP fó apoiu mak hanesan Maskra kaixa 17000, armajen movel 6 no paletas hamutuk 450.

“Ita nia material 17,456 ne’ebé mak intrega ba MEJD ne’e, atu nune’e apoiu ba programa merenda eskolar nian wainhira hahú fila fali sira nia programa merenda eskolar,” dehan Diretor WFP Dageng Liu, ba joralista sira , iha salaun MEJD, kinta (29/07/21).

Nia esplika, programa merenda eskolar ne’e atu mellora ba labarik sira nia saúde no sira nia kondisaun ida ne’ebé mak saúdavel, ne’e sai hanesan investimentu ba setór edukasaun nian.

Nia relata, husi programa ne’e nasaun 50 mak asina ona deklarasaun inklui Timor Leste no deklarasaun ida ne’e sei lansa kona-ba seguransa aihan nian ba labarik sira nia saúde.

Iha fatin hanesan Ministru Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD) Armindo Maia hatete, apoiu husi WFP ba MEJD ne’e hare’e liu ba programa merenda eskolar nian ba labarik sira iha Timor Leste.

“Ida ne’e ita investe ba labarik sira, ita investe ba ita nia oan sira atu nune’e bele investe fila fali ba iha futuru oin mai, ita tau prioridade liu ba merenda eskolar ida ne’ebé mak importante tebes tanba ita hatene katak labarik sira tuir prossesu aprendijazem ho forsa laiha entaun sira labele foku hodi tuir prossesu aprendisajem,” Armindo informa. (media gab.min.Bosco)

Previous Next

SUA EXIA. MINISTRO EDUKASAUN JUVENTUDE NO DESPORTO AKOMPAÑA HUSI VISI MINISTRO HALO ABERTURA BA KORESAUN PONTOS EZAME NASIONAL NO LOKAL

 
Dili, 24 de Novembro de 2020 - Sua.Exia Ministro Edukasaun Juventude e Desporto akompaña husi Visi Ministro Edukasaun Ofisialmente Lansa aktividade koresaun ba Pontos Ezame Nasional no Lokal iha Sala Unidade Curículu Nasional/UCN MEJD.
Ezame Nasional no lokal nebé hahu iha loron 6 - 19 de Novembro de 2020 ne'e, pontos sira ne agora iha houto ona MEJD. Iha loron 19 de Novembro 2020 ne'e, kedas Pontos ezame nian hahu tama mai MEJD, husi munisipio 12 inklui RAEOA tama houto kedas iha Diresaun UCN-MEJD nian.
Tuir koordenador UCN iha ninia Introdusaun katak,Koresaun ne'e laos deit funsionario UCN mak halao mesak, maibe envolve mos ekipa husi Gabinete Ministro no Visi ministro nian inklui mos Diresaun Inspesaun jeral.Nune bele garantia transparansia, konfidensialidade, sijilio to'o koresaun remata.
Ba Jornalista sira Sua.Exia Ministro Edukasaun juventude no Desporto hateten katak ita liu ona faze rua nune'e agora ita tama ba faze datoluk ninian maka koresaun ba Pontos sira. Koresaun ne hahu husi tinan hira ba kotuk, ita halao ho makina, ka koresaun automatikamente. Agora laos ona kuriji ho manual. Ho kuriji automatikamente ne'e, bele minimiza hahalok "subjetivismo" ka mangoña tun sae. Nune'e agora ita entrega ba makina mak kuriji maibe ho ita nia asistensia. Espera ho ida ne'e nia rezultado bele sai ho diak. Koresaun ne e mos sei dura to'o loron sanulu resin lima.
#Mídia Gab_min 241120
Previous Next

VISE-MINISTRU EDUKASAUN, JUVENTUDE NO DESPORTU PARTISIPA IHA SELEBRASAUN LORON NASIONAL JUVENTUDE

Díli, 12/11/2020 - S. Exa Vise-Ministru Edukasaun, Juventude no Desportu Dr. António Guterres partisipa iha Selebrasaun Loron Nasional Juventude no komemorasaun "Masakre Santa Krús" ba dala-29.
 
Atividade sira mak hanesan Misa Agradesimentu iha Igreja Parokia Santo António Motael no la'o ain ba Semitériu Santa Krús hodi fo omenájen ba Juventude Loriku As'wain ne'ebé mate iha loron 12 fulan-Novembru tinan 1991.
HOTU

Pesquisa